Lekcija „Kāpēc gaidīt?”

Tiešā un atklātā sarunā ar jauniešiem tika atklāta patiesā jēga tam, kādēļ ir tik svarīgi gaidīt līdz kāzām un ja tavs draugs nav tam gatavs, tad viņš nav tevis vērts un nav tev īstais!

Mīlestība ir galvenā lieta, kam vajadzētu saistīt vīru un sievu. Izšķiršanās no katra nākamā partnera, ar ko tev ir bijis sekss pirms kāzām , ir smaga, tā cilvēku garīgi saārda un viņam mazinās iespēja nākotnē izveidot laimīgu ģimeni, kas paliek kopā… Par vienu no lielākajām mūsdienu problēmām puišu un vīriešu vidū, lektors minēja pornogrāfiju un skaidroja, kā tās skatīšanās var kavēt veidot stabilas un laimīgas laulāto attiecības. Viņš no jauna uzsvēra, ka ilgas un laimīgas laulības pamatā ir atturēšanās un uzticība pirms kāzām. Dievam ir plāns katra dzīvē un katrai meitenei ir puisis ,kurš viņai ir pats labākais, lai arī kāds viņš izliktos citiem, savukārt ,katrs puisis vēlētos precēt meiteni, tas ir sievieti, kas  ir nevainīga, un, kam, nekādā gadījumā nav 100 puišu bagāža. Kaspars Ozoliņš ieteica un mudināja lūgt par nākamajiem dzīvesbiedriem, atgādināja, ka rītdiena ir katra paša rokās. Ja netiks mainīta šodiena, tad, visticamāk, rīt izmaiņu nebūs…

Šo lekciju iesaku noklausīties ne vien jauniešiem, bet arī vecākiem, jo ,domāju, visi vecāki vēlas savus bērnus redzēt laimīgus.

Provokatīvais, aktīvais un atraktīvais lekcijas lasīšanas stils auditorijai neļāva atslābt ne mirkli. Smiekli mijās ar klusumu, dialogus nomainīja jautājumi. Pēc lekcijas daudzi TKS skolēni iegādājās kustības ”īsta mīlestība gaida” gredzenus, apsoloties sagaidīt savu īsto.

Sarunas ar ciemiņu turpinājās arī vēlāk, šaurākā klausītāju lokā.

 

http://www.istamilestibagaida.lv/

Būdas

4. oktobra ,dzīvnieku aizsardzības dienas rītā Talsu dzīvnieku patversmē mazas pirmsskolnieku rokas uzvilka mastā mūsu valsts karogu un visas svētku dienas garumā  iemītniekus ieradās iepriecināt savējie, kas vēlas palīdzēt .Arī Talsu Kristīgās vidusskolas skolēni, kuri gadiem ilgi sevi pieskaita dzīvniekmīļu pulkam. Mūsu audzēkņi katru gadu vākuši barību, segas un lupatas, domājot par mazajiem brāļiem, spēlējuši t. C. „Maxima”, vācot līdzekļus to uzturam, pagājšziem brīvprātīgie  vidusskolēni 2 nedēļas no „Vika wood”ziedotajiem dēļiem meistaroja suņu būdas. Tā tapa veseli 7 glīti suņu namiņi. Labie darbi neapstājas- ceturtdien patversme saņēma jaunu sūtījumu ar segām un pārtiku ,” lai Mika paēdis un Reksim silti!” Attēlā- būdas gatavoja arī Sabīne Grigorjeva un Toms Grenevics , viņi ar saziedotajām veltēm  pie TKS jauniešu gatavotās būdas/ tikai šoreiz tās priekšā bija kaķu parāde/

Molēta

Nav īsti zināms, kad sākusies tradīcija skolotāju dienu atzīmēt ar skolotāju ekskursiju, bet arī Talsu Kristīgās vidusskolas skolotāji un darbinieki ir šīs tradīcijas piekritēji. Tiesa, brīvdiena skolēniem netiek dota, – ekskursija sākas pēc stundām. Toties uz divām dienām!
Ja kāds nedomājot var atbildēt, kur atrodas Molēta, to var uzskatīt par ģeogrāfijas zināšanu korifeju. Parastās atbildes : „Izklausās poētiski, droši vien Grieķijā… Vai Itālijas dienvidos…” ne tuvu „nevelk” pareizā virzienā… Molēta atrodas Lietuvā! „Bišķi”aiz Paņevēžas… Bet tāpēc ekskursija nebija mazāk poētiska!
Apbrīnojami, ka 1,5 dienās var paspēt redzēt un piedzīvot tik daudz! Pa ceļam uz Molētu un atpakaļ apskatījām Anīkšķus –, unikālas no akmens putekļiem darinātas gleznas, seno vilcienu staciju un muzeju arīdzan, bijām sakrālajā muzejā. Dievs mūs svētīja ar neplānotu tikšanos ar ērģelnieku uz augstākās Lietuvas divtorņu baznīcas kāpnēm– viņš mūsu dvēseles pamieloja brīnišķīgām melodijām!
Etnokosmoloģijas muzejs Molētā ir jāredz – to vārdiem nevar izstāstīt! Protams, tik gardus cepelīnus kā vietējā krodziņā sen nebija nācies baudīt! Un īpaša pieredze bija ekskursjia pa Paņevēžu. Nezinājām, ka šī pilsēta, pateicoties entuziastu grupas būvētiem veloceliņiem, ir kļuvusi par Lietuvas velosipēdistu galvaspilsētu! Paņevēžos tikāmies ar unikālu mākslinieku Virgus – viņš tādā kā Purvciema mikrorajonā Rīgā pulcina ap sevi sētas bērnus, kuriem, protams, tajos akmeņos nekas prātīgs nav darāms. Virgus ar viņiem nodarbojas “pa mākslas līniju” – glezniecība, tēlniecība, mākslas priekšmetu konstruēšana no velosipēdu detaļām, – skatījāmies un klausījāmies pilnīgi pārsteigti – izstāžu zāle iekārtota “debesskrāpja” pagrabā… Skolotājus pilnīgi “uzlādēja” mākslinieka entuziasms! Mums arī ikdienā ar skolēniem strādājot, tā būtu jādeg par savu mācību priekšmetu!
Ekskursiju plānoja un vadīja sk. I Midrijānis, – tieši tāpēc arī tik daudz paspējām! Paldies!
I.Gruzniņa

 

[mapsmarker layer=”2″]

“Manas vecmāmiņas, vectētiņa skolas lietas”

Par godu skolotāju dienai skolas jaunā korpusa 2. stāvā skatāma izstāde “Manas vecmāmiņas, vectētiņa skolas lietas”, ko iecerējusi un izlolojusi mūsu mācību pārzine Vēsma Liņģe. Izstādes mērķis- interesentiem rādīt, cik atšķirīgas bijušas skolas dažādos Latvijas vēstures posmos.Apskatāmas dažādu laiku skolēnu liecības, goda raksti, skolas piederumi, nozīmītes, grāmatas, burtnīcas, klašu žurnāli, pionieru atribūtika. Starp izstādītajiem priekšmetiem aplūkojams arī unikāls fotoalbūms par Latvijas laika skolām 1938. gadā Talsu apriņķī.

 

Pļaujas dievkalpojumi

„Arī Pļaujas svētkus sviniet par jūsu darba pirmiem augļiem no tā, ko tīrumā esiet sējuši, un gada beigās Ražas ievākšanas svētkus, kad esat savākuši savus augļus no tīruma”/ 2. Mozus 23:16/Vai šis ir bijis augļiem svētīts gads, vai esam pieņēmušies gudrībā , teikuši Jēzum „jā”,  esam gatavi stāstīt citiem par tām izmaiņām, ko Dievs darījis mūsu dzīvēs, tāda, īsumā , ir šī dievkalpojuma jēga. Abos dievkalpojumos visus klātesošos uzrunāja mācītājs Talivaldis Vilnis, muzicēja abas zvanu ansambļa grupas, pirmo reizi dzirdējām pūtēju ansambli,2.-4. klases korī dzirdējām 80 bērnus, uzstājās jauniešu drāmas grupa, Daniels, Ilze, Sabīne un Aleksandrs liecināja, 4. klases meitenes ieteica vienkāršas lietas, ko mēs varam darīt šodien jeb, kā varam” iziet pļaujā, pirms saule aust”. Pirmoreiz dziedāja 5.-8. kl. ansamblis. Jaunā sastāvā parādījās slavētāji- puišu jaunveidotajai vienībai pievienojās arī  meiteņu trio.