24.marta vēstures stunda Talsu Kristīgās skolas skolēniem pagāja komunistskā genocīdu upuru piemiņai. Skolēni pulcējās skolas zālē, lai dziedātu latviešu dziesmas, klausītos senā vēstures notikuma norisē un ar klātesošajiem savā pieredzē dalījās Māra Hermansone.
Šobrīd kundzei ir jau 81 gads, tomēr atmiņas par notikušo 14.jūnija agrajā rītā nav pazudušas no atmiņas. Kundze daloties ar savu deportāciju stāstu atklāja, ka viņai bija tikai 4 gadi, kad bez nopietna pamatojuma arī viņas ğimene tikai izsūtīta uz Sibīrijas plašumiem un mīļās mājas Talsos Rožu ielā 5 tika atņemtas. 1941.gada vasara pagāja ceļā uz deportācijas galamērķi. Kundze dalījās ar notikumiem gan vilcienu vagonā, gan ar to, kā pagāja laiks mācoties un augot. Tika stāstīts gan par grūtībām ar izdzīvošanu, gan ar problemātiskajām izglītības un dzīves labiekārtošanas izaugsmēm. Hermansones kundze atzīst, ka šis laiks bija skarbs un nežēlīgs pret jebkuru mūsu tautas pārstāvi – gan tiem, kurus deportēja, gan tiem, kuri palika Latvijā. Stāstītais ļāva katram klausītājam pārdomāt, cik ļoti deportāciju posts mainījis cilvēku dzīves un likteņus.
Pēc aizvadītā laika skolēni apgalvo, ka dzirdētais ļāvis pārdomāt to, cik tagad Latvijā ir droša un stabila dzīve. Skolēni ir pateicīgi, ka var dzīvot brīvā valstī, ka ir iespējams iegūt izglītību, dzīvot bez rūpēm par mājokļa vai pārtikas neesamību un neuztraukties arī par apdraudējumu savai ğimenei. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākums sniedza gan skolēniem, gan skolotājiem iespēju pārdomāt to, cik komfortabli un laimīgi mēs šobrīd dzīvojam.
