Kamēr citās skolās mācības rit pilnā sparā un skolēni jau saņēmuši pirmos šī mācību gada vērtējumus, Talsu Kristīgās vidusskolas audzēkņi ar atzīmju krāšanu nesteidzas. Joprojām notiek grandiozie skolas piebūves remontdarbi, tādēļ, lai skolēniem nebūtu jānīkst neizremontētās un putekļainās telpās, mācības notiek, taču ne skolā — pirmajā skolas nedēļā skolēniem tika sagatavotas aktivitātes ārpus skolas robežām.
Jau pēc otrā septembra svinīgās uzrunas, ko mācību gada ieskaņas dievkalpojumā teica skolas direktore Inguna Gruzniņa, vērīgākie klausītāji varēja noprast, ka šis gads iesāksies mazliet netradicionāli. «Mēs pamazām virzāmies uz kompetencēs balstītā projekta «Skola2030» īstenošanu, un jau ar šo mācību gadu dažus no projekta pamatprincipiem centīsimies ieviest savās mācību stundās,» atklāja Gruzniņas kundze.
3. septembris sākās ar kārtīgu izkustēšanos un visu muskuļu — ne tikai smadzeņu — izvingrināšanu pēc garā vasaras brīvlaika. Neierasts šķita skats, kad visi 302 skolas skolēni, uz skolu ieradušies raibos un krāsainos sporta tērpos, piepildīja skolas pagalmu, lai klausītos direktores norādījumus un organizēti dotos uz Laidzes pagasta «Salmiņiem». Tur, svaigā gaisā, skolotāju uzraudzībā bija jāizpilda dažādi uzdevumi un ar citu klašu skolēniem
jāsacenšas atjautībā, veiklībā un ātrumā. Vidusskolas klašu skolēni pēc iespējas prasmīgāk centās iekurt pašu celto ugunskuru, lai pārdedzinātu tam pāri novilkto, starp diviem mietiem nostiepto auklu, uz ātrumu uzcēla un nojauca telti, no plastmasas pudeļu renēm būvēja pēc iespējas kvalitatīvāku un praktiskāku upi, lai upes vienā galā lietais ūdens varētu bez izlīšanas tecēt otrā pašu būvētās upes galā esošajā spainī. Skolēniem bija jāpiedalās arī badmintonā, futbolā un pat tik ekskluzīvā sporta veidā kā dvieļu volejbols. Tieši pēdējais no minētajiem sporta veidiem caur zilumiem klātajiem ceļgaliem un elkoņiem dažiem skolēniem joprojām atgādina par jautrajām aktivitātēm svaigajā gaisā, kad ikviens šķietami bija aizmirsis par telefonos atrodamajām, virtuālajām stafetēm, un baudīja atkalsatikšanos ar skolasbiedriem. Katra vidusskolas klase par izcīnītajām vietām saņēma atbilstošu balvu — pēc sacensībām cītīgākie našķējās ar arbūzu un brīnumaini gardām bulciņām.
Trešdienas rītā vidusskolas klašu skolēni tikās Deviņkalnu disku golfa parkā, lai ne tikai izvingrinātu roku muskuļus un pabūtu ar draugiem, bet arī starp pauguriem vēlreiz sev atgādinātu, cik skaistā un zaļā pilsētā mēs visi dzīvojam. Tomēr, lai diena būtu vēl interesantāka, skolēniem tika uzticēts visas dienas garumā savā starpā sazināties kādā no svešvalodām. Šajā brīdī uzreiz labi varēja just skolēnu šķelšanos — kamēr viens to uztvēra gluži mierīgi, jo pēc bijušās krievu valodas skolotājas Allas Ankmanes lūguma brīvlaikā bija skatījies filmas vai lasījis grāmatas krievu valodā, cits stostījās un tikai ar piepūli no sevis izdabūja pāris saraustītus vārdus angļu valodā. Trases kopējais garums ir trīs kilometri, taču tā kā runāt dzimtajā valodā bija liegts un svešvalodās mēle tik ātri neraisījās, skolēnu mestie diski drīz vien bija sasnieguši visus 19 trasē izvietotos disku golfa grozus. Skolēnus citās valodās uzmundrināja latviešu valodas un literatūras skolotāja Aija Valgelina un vēstures skolotāja Kristīne Neifelde, kā arī krievu valodas skolotāja Žanna Treimane, kura darbu Talsu Kristīgajā vidusskolā uzsāka šajā septembrī. Kad pēc trases iziešanas katrs bija ieturējis pusdienas, visas trīs vidusskolas klases kopīgi devās uz kinoteātri Auseklis, kur tika pārraidīta
pavisam jaunā, Latvijā uzņemtā un 16. augustā pirmizrādi piedzīvojušo LMT filmu «Tur». Tā ir filma, kura nepārstāv tikai vienu žanru, un liek domāt par to, kas mums jau šodien notiek visapkārt — kā mākslīgais intelekts ikvienu spēj ievilināt savos tīklos, būdams šķietami tik īsts un sajūtams, taču reizē tik tukšs un bezjūtīgs. Pēc filmas skolēniem nebija daudz laika par
to domāt, jo klātesošie tika iepazīstināti ar noslēdzošo uzdevumu, kurā skolēniem bija gan jākustas un jāorientējas, gan jāizmanto smadzeņu šūniņas — komandās skolēniem tika iedota karte, pēc kuras jāmeklē dažādi Talsos esoši objekti un, kad tie atrasti, uz lapas esošajā testā jāatzīmē jautājumam atbilstošā, pareizā atbilde. Tests sevī ietvēra dažādus jautājumus par F.
Fībiga, S. Elksnītes un J. Spriņģa gleznu fragmentiem, kā arī zināšanas no vēstures par Talsu pilskalnā mītošo skaisto virsaiša meitu Nāroni un Talsu ev. lut. baznīcas torni rotājošajiem elementiem. Pēc pilsētas izstaigāšanas un testa izpildīšanas lapas bija jānodod skolotājiem, kuri pretī pasniedza gardas bulciņas.
Arī ceturtdienas rītā, kad laikapstākļi nešķita daudzsološi, vidusskolas skolēni par spīti vējam un mākoņainajām debesīm devās uz Mundigciema «Villām», lai atsvaidzinātu prātu ar āķīgiem fizikas uzdevumiem. Skolas audzēkņus izklaidēja fizikas skolotājs Guntars Ēcis, ekonomikas skolotāja Evija Voldraha un skolotājas Aija, Alla un Kristīne, kuras piedalījās abās iepriekšējās dienās. Izmantojot gadu laikā iekrātās zināšanas, skolēniem bija jāprot noteikt ezera ūdens līmenis, jāzina, kā bez mērinstrumentiem izmērīt pļavas vidū augošā koka augstumu un spainī ar ūdeni jāpeldina ķirbis tik ilgi, līdz kādam rodas ideja, kā noskaidrot lielās ogas tilpumu. Tieši fizikas uzdevumu risināšanā izcili iezīmējās skolēnu prasmes strādāt komandās, jo ne vienmēr kādam noteiktam uzdevumam der tikai viena veida pieeja — jāliek
kopā visas galvas, lai kopā atklātu un varbūt pat izgudrotu ko jaunu. Pēc pusotras stundas ilgiem pūliņiem un racionālās prāta puses ievingrināšanas skolēnus sagaidīja ne vien spoži saulainas debesis, bet arī nākamā nodarbība — dziesmu duelis. Skolēni izlozēja kartīti, uz kuras rakstītais vārds ātri jāatrod kādā no visai klasei zināmām dziesmām, un tad jānodzied pants, kurā pieminēts konkrētais vārds. Piemēram, izlozējot kartīti ar vārdu «zirgs»,
visa klase kopīgā garā uzsāka «Astoņu kustoņu» dziedāšanu. Izrādās, ka zirgs ir diezgan populāra radība gan tautasdziesmās, gan vairākās modernās mūzikas dziesmās. Pēc dziesmu dueļa sekoja pusdienu pārtraukums, kurā katra klase našķējās ar līdzi paņemtajiem augļiem un citiem kārumiem, bet pēc kārtīgas paēšanas skolēnus vēl sagaidīja dažādas stafetes un futbola
mačs. Kad diena bija kārtīgi iesilusi, laiks doties mājup nemaz nešķita tik vilinošs.
Šo trīs dienu laikā nostaigātie kilometri atsvēra visu to laiku, ko skolēni vēl paspēs izsēdēt skolā, dēdējot krēslus un hipnotizējot pulksteni ar cerību, ka ātrāk pienāks starpbrīdis, kurā izkustināt kājas. Ir jauki, ka skola mācības var pasniegt ārpus telpu sienām — tas nozīmē tikai un vienīgi to, ka arī mēs Talsos varam lepoties ar vismaz vienu skolu, kas nebaidās no kompetenču izglītības programmas «Skola2030». «Zināšanas nav atceltas, tās joprojām ir un pastāvēs, taču šādas pārmaiņas reizi pa reizei ir vajadzīgas, jo pasaule mainās, un mēs — tai līdzi,» savu viedokli par kompetencēs balstīto izglītības programmu pauž I. Gruzniņa.
Asnate Feldmane
