Talsu Kristīgā vidusskola

Mīļi aicinām uz atkalsatikšanos visus, kuri ir mācījušies vai strādājuši skolā, kā arī citus interesentus!

Sestdien, 20. jūnijā, Talsu Kristīgās vidusskolas sporta zālē klases audzinātājas Aijas Valgelinas pavadībā savu pēdējo pasākumu klases kolektīvā aizvadīja 12. klases skolēni.
Sākotnēji nolemtais izlaiduma datums — 12. jūnijs — valstī valdošās ārkārtas situācijas dēļ tika pārcelts uz mazliet vēlāku laiku, un tika mainīts arī tā nosaukums, izlaidumu dēvējot par atvadām no skolas. Tā kā pēc pēdējiem likuma grozījumiem vienuviet drīkst atrasties ne vairāk par simts cilvēkiem, absolventus svinīgajā brīdī drīkstēja pavadīt tikai paši tuvākie ģimenes locekļi. Ziedu smaržas un apsveicēji, lai arī ne tik kuplās virknēs kā ierasts, tik un tā bija radījuši patīkama satraukuma un emociju auru. Šogad tika pasniegts 21 sertifikāts, kas apliecina: katrs no skolēniem ir ieguvis vispārējo vidējo izglītību un ir mācīts mīlēt Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. Katrs atvadīšanos no skolas uztvēra citādāk — kamēr viens iztēlojās nākotni augstskolā, cits bija iegrimis atmiņās par aizvadīto laiku savā mīļajā skolā.
Pasākuma viesus uzrunāja mācītājs Maikls Heims (Michael Heim) no Teksasas, kurš absolventiem atgādināja, ka visa dzīve sastāv no izvēlēm un ir jāveic pareizās izvēles jau tagad, jo tās vēlāk ietekmēs katra cilvēka turpmāko dzīvi.
Direktores Ingunas Gruzniņas uzruna lieliski saskanēja ar mācītāja teikto, tomēr pirms tās skolēniem nācās izpildīt uzdevumu, ko katru gadu izlaidumā paveic absolventi — neviens 12. klases skolēns no skolas netiek palaists prom, kamēr netiek deklamēts direktores leģendārā pamācība: «Labām izvēlēm ir labas sekas, sliktām izvēlēm ir sliktas sekas.» Direktore uzrunā absolventus iedrošināja jau pirmajā studiju gadā katram atrast savu draudzi tajā pilsētā, kurā katrs topošais students uzsāks savu jauno dzīves posmu, jo to skola kopā pavadīto gadu laikā katram ir mācījusi — savu dzīvi vadīt nevis pašam, bet to ļaut paveikt Dievam.
Parasti pēc 9. un 12. klases izlaiduma jau tuvāko dienu laikā skolas telpās norisinās nometnes, un, kamēr pagājušogad tās tika pārceltas uz citām telpām skolā notiekošo remontdarbu dēļ, šogad nometnes tiks rīkotas pavisam citādi — interneta vidē ar platformas «Zoom» palīdzību. Līdzekļi, par kuriem tiek rīkotas nometnes, ir amerikāņu kristiešu ziedojumi, un, tā kā šovasar nometnes nenotiks klātienē, saziedotā naudiņa 10 000 Amerikas dolāru apmērā tika sadalīta četrās vienādās daļās un pasniegta četriem 12. klases stipendiātiem, kuri laika gaitā ir cītīgi mācījušies, aktīvi iesaistījušies savu draudžu rīkotajos pasākumos, kā arī kalpojuši vasarā rīkotajās skolas nometnēs — Lainei Kleinhofai-Prūsei, Dāvim Ozolniekam, Emīlijai Panteļejevai un Kristapam Vārnam. Tika pasniegta arī Latvijas Simtgades stipendija, ko jau trešo gadu saņem katras vidusskolas labākais absolvents — Talsu Kristīgās vidusskolas izvirzītais skolēns ir Dāvis Ozolnieks. Tā kā šogad nenotika ikgadējais Olimpiešu godināšanas vakars, absolventiem tika pasniegti goda raksti un atzinības par sasniegumiem mācību priekšmetu olimpiādēs un Zinātniskās pētniecības darbu konferencē. Pasākuma izskaņā neizpalika arī Skolas lepnuma balvas ieguvēja sumināšana. Tika nominēti vairāki skolēni — Kārlis Andrejs Krūmiņš, Dāvis Ozolnieks, Asnate Feldmane, Kristaps Vārna —, tomēr skolas saime bija nolēmusi, ka izcilākais paraugs un piemērs, no kā mācīties mazāko klašu skolēniem, ir Laine Kleinhofa-Prūse.
Atvadīties no skolas ir skumji, tomēr skumjas nedaudz mazina direktores aicinājums 4. septembrī visiem atkal satikties Talsu Kristīgās vidusskolas absolventu salidojumā. Uz tikšanos, mīļie klasesbiedri un skolotāji!

2020. gada 12. klases absolventi kopā ar skolas direktori Ingunu Gruzniņu, klases audzinātāju Aiju Valgelinu un mācību pārzini Andu Bernāti. Aivara Vilka foto

Pirms Talsu Kristīgās vidusskolas durvis aizveras gan man, gan maniem klasesbiedriem, ir jāpaspēj apkopot vēl pēdējās topošo absolventu domas par tuvāko nākotni. Lai arī dzīvi daudziem skolēniem krietni izmainījusi valstī noteiktā kārtība, vidusskola tik un tā tiks pabeigta, un katram ir vismaz viens nākotnes mērķis, par ko arī lūdzu pastāstīt saviem klasesbiedriem.

Dans Daniēls Bisenieks: «Pēc pirmajiem eksāmeniem sajūtas ir dažādas. Pirms eksāmeniem nejutu ne gramu satraukuma, bet man vēl ir atlicis nokārtot fizikas eksāmenu, un zinu, ka bez stresa neizpalikšu. Runājot par nākotni, man nesen uzradās interesants piedāvājums vienu gadu pastrādāt Zviedrijā par celtnieku. Sākotnēji biju plānojis studēt Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātē, tomēr nebiju pārliecināts par savu izvēli, tādēļ pastrādāšu Zviedrijā un sapratīšu, vai šī joma ir domāta man. Pēc Zviedrijas, iespējams, ja būšu izlēmis, ka RTU nav domāta man, došos studēt uz ārzemēm. Katrā ziņā jūtu, ka mana nākotne būs interesanta, un noteikti ne garlaicīga.»
Anete Duboviča: «Pēc pirmajiem — angļu valodas un latviešu valodas — eksāmeniem jūtos labi un esmu ar savu sniegumu apmierināta. Tomēr esmu arī priecīga par to, ka ir nepieciešams nokārtot vēl tikai vienu eksāmenu, un tad jau varēsim iekāpt katrs savā nākamajā dzīves nodaļā. Neesmu neko līdz galam izlēmusi, jo nevēlos kļūdīties savā izvēlē un izdarīt pārsteidzīgus lēmumus. Es vēlos studēt nozarē, kurā vēlāk spēšu sevi ieraudzīt, laimīgi strādājot.»
Rūta Jaunozola: «Grūti spriest, vai esošajā situācijā 12. klases skolēni ir ieguvēji vai zaudētāji. Sajūtas pēc pirmajiem diviem eksāmeniem ir dažādas, tomēr uzskatu, ka rezultāti būs tādi, kādus katrs pelnījis. Mācoties vidusskolā, sapratu, ka mana stiprā puse ir matemātika un ekonomika, tādēļ esmu savu nākotni izvēlējusies saistīt ar finansēm un risku menedžmentu. Tieši šādu programmu Latvijā piedāvā tikai Banku augstskola, tādēļ man nav rezerves variantu. Varbūt nedaudz naivi, taču nepieļauju domu, ka man varētu neizdoties, jo, pateicoties ekonomikas skolotājai Evijai Voldrahai un matemātikas skolotājai Sigitai Rathenai, jūtos droša par sevi un savām spējām. Milzīgs paldies jāsaka klases audzinātājai Aijai Valgelinai, kura mums visiem ir bijis ļoti liels atbalsts!»
Laine Kleinhofa-Prūse: «Eksāmenos man veicās daudz labāk, nekā sākotnēji biju domājusi. Mans tālākais plāns ir studēt Rīgas Tehniskās universitātes Finanšu inženierijas fakultātē. Pagaidām vēl neesmu izlēmusi par rezerves variantu. Ceru, ka nākotnē būšu veiksmīga un smagi strādāšu, lai sasniegtu savus sapņus. Domāju, ka man priekšā ir skaista nākotne.»
Kārlis Andrejs Krūmiņš: «Pirmie eksāmeni man nesagādāja nekādas raizes par nākotni, jo plānoju studēt Zviedrijā, un man nācās kārtot atsevišķus iestājeksāmenus — centralizētie eksāmeni netiks ņemti vērā. Pirms izlēmu par labu Zviedrijai, man bija citas alternatīvas — Lielbritānija, Dānija, arī Latvija, taču vēlējos studēt augstskolā, kurā iegūtais diploms būtu augstā vērtībā un jau esmu uzņemts sevis izvēlētajā augstskolā, man ir garantēta arī stipendija, kas noderēs, lai uzsāktu studijas. Vienīgais, kas mani satrauc, ir tas, vai robežas būs atvērtas, tomēr, kā redzams pēc šā brīža situācijas, viss notiks tā, kā tam jānotiek. Vēlos studēt Zviedrijā, jo man būs iespēja apgūt zviedru valodu, kas ir augstā vērtībā Latvijas darba tirgū, turklāt šāds mērķis man ir jau no šā gada sākuma — apmeklēju papildu kursus, lai man zviedru valodā būtu jau kādi pamati. 21. augustā došos uz Zviedriju, lai iejustos jaunajā dzīvesvietā.»
Rihards Lagzdiņš: «Vienmēr esmu vēlējies studēt tur, kur varu izmantot savas zināšanas eksaktajos mācību priekšmetos, tādēļ uzskatu, ka Rīgas Tehniskās universitātes studiju programma «Inovatīva ceļu un tiltu inženierija» ir lieliski piemērota man. Saprotu, ka būs jāiegulda daudz darba, tomēr esmu motivēts, jo vidusskolas pabeigšana vairs nav aiz kalniem, turklāt mani iepriecina tas, ka augstskolā nebūs to mācību priekšmetu, kuri pamatskolā un vidusskolā mani nogurdināja un neradīja nekādu prieku. Zinu, ka ar smagu darbu var panākt itin visu, tādēļ man ir savs mērķis, uz ko arī tiekšos ar visu, kas man ir.»
Kitija Lakse: «Eksāmenus, manuprāt, nokārtoju labi, kaut gan par rezultātiem īpaši nesatraucos, jo jau esmu uzņemta sevis izvēlētajā augstskolā Dānijā. Pēdējie skolas mēneši paskrēja ļoti ātri un joprojām nespēju noticēt, ka nu viss ir beidzies. Plānoju jau jūlija beigās doties uz Dāniju, lai iejustos jaunajā vidē un augustā uzsāktu studijas. Izvēlējos studēt ārzemēs, jo tur atradu vispiemērotāko studiju programmu un augsta līmeņa izglītību bez maksas ar ļoti plašām karjeras iespējām. Pēc augstskolas gan neplānoju palikt uz dzīvi Dānijā, bet to, kur došos pēc tam, rādīs laiks. Ir mazliet bail būt tik tālu prom no mājām, tomēr esmu priecīga, ka varēšu uzsākt interesantu sadaļu savā dzīvē, kā arī nevaru sagaidīt, kad dzirdēšu stāstus no klasesbiedriem par viņu piedzīvojumiem.»
Jorens Osipovs: «Eksāmeni beidzot ir aiz muguras, un jūtos gandarīts, ka aktīvais mācību darbs ir beidzies. Protams, ir satraukums par eksāmenu rezultātiem, bet ceru, ka viss būs labi. Plānoju doties uz Dāniju, studēt IT jomā. Šogad šis laiks saistībā ar pandēmiju ir citādāks, vēl ir pietiekami daudz neskaidrību par nākotni, bet zinu, ka uztraukums pāries, pasaulē viss sakārtosies savā vietā, un vēlāk par šo laiku varēsim lasīt vēstures grāmatās.»
Dāvis Ozolnieks: «Izjūtas pēc eksāmeniem ir diezgan dalītas. It kā patīkami, ka daļa jau ir aiz muguras, bet biedē tas, ka grūtākais vēl tikai priekšā. Nākamgad plānoju studēt Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā. Interesanti, ka par šo skolu uzzināju tikai aptuveni pirms pusgada, kad mani ielūdza uz kādu pasākumu šajā skolā. Līdz šim kā plānu B biju nolicis studijas Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātē, taču pēdējā mēneša laikā sapratu, ka tieši ekonomika ir mans lauciņš, un nekur citur, neskaitot šo vai šai skolai līdzīgas skolas, studēt nevēlos. Nākamnedēļ ir paredzētas intervijas ar skolas vadību, kurās tiks noskaidrots, cik atbilstošs esmu skolas prasībām. Ja netikšu uzņemts, tad mans plāns ir strādāt, mācīties un nākamgad mēģināt atkal, jo esmu patiesi pārsteigts un laimīgs par tādu skolu kā šī. Uzskatu, ka 21. gadsimts ir iespēju laiks, un iespēju, ko darīt šī gada laikā, ir pietiekami daudz, tādēļ galvenais ir nenokārt degunu un turpināt strādāt un cīnīties par savu mērķi un sapni — atvērt pašam savu banku.»
Emīlija Estere Panteļejeva: «Kaut arī brīžam šķiet, ka viss jūk un brūk, uz nākotni raugos ar cerību un apziņu, ka viss nokārtosies. Esmu pateicīga par skolu un tās darbiniekiem, kuri patlaban piedāvā klātienes konsultācijas, lai mēs pilnvērtīgi spētu sagatavoties visiem eksāmeniem. Pirmie divi eksāmeni ir noritējuši raiti, un esmu par tiem gandarījuma pilna, kā arī apzinos, ka trešais — matemātikas — eksāmens manu pārliecību nemainīs.»
Veronika Semjonova: «Nokārtojot visus eksāmenus, beidzot jūtos brīva, jo vidusskola ir tikpat kā beigusies. Par konkrētu profesiju vēl neesmu izšķīrusies, tādēļ šo vasaru izmantošu, lai kārtīgi izlemtu, ko darīt nākotnē. Katrā gadījumā zinu, ka savu dzīvi vēlos saistīt ar mūziku, jo 2017. gadā absolvēju Talsu mūzikas skolu, kā arī nākotnē vēlos iekļaut dejošanu, jo brīvajā laikā dejoju hip-hopu. Būs ļoti skumji šķirties no skolas, no klases kolektīva un skolotājiem. Vēlos pateikt paldies skolai un skolotājiem par skolēnos ieguldīto darbu, kā arī par atbalstu.»
Jānis Siders: «Tagad, kad eksāmeni ir nokārtoti, jūtos labi, pat pozitīvi, jo jūtu, ka būs labāki rezultāti, nekā sākumā cerēju. Jauno mācību gadu plānoju uzsākt Dānijā un kā studiju virzienu izvēlējos datorzinātni. Ja šajā programmā nebūs palaimējies tikt, tad divas citas programmas, kurām pieteicos, ir multimediji un grafiskās tehnoloģijas (saistīts ar datoru grafikiem, attēliem, video, spēlēm u. c.). Dānijā plānoju studēt jau kopš pagājušā gada, un patlaban nespēju noticēt, ka laiks studēt ir pienācis pavisam tuvu. Pagaidām manas nākotnes plāni izskatās spoži, tagad vien atliek doties uz priekšu pretī mērķiem.»
Marta Māra Skrastiņa: «Manuprāt, pirmie eksāmeni pagāja labi, un esmu pārliecināta, ka būs labi rezultāti. Pēc vidusskolas absolvēšanas plānoju meklēt darbu un pieteikties studijām Rīgas Tehniskās universitātes Uzņēmējdarbības loģistikas fakultātē, tomēr, ja neizdosies, man ir arī rezerves variants — Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte.»
Alise Paula Stalidzāne: «Personīgi man šis eksāmenu laiks nešķiet tik satraucošs, kā tas būtu tad, ja viss būtu tā, kā tas bija paredzēts. Šķiet, ka, sākoties karantīnai, tika izsists līdzsvars zem kājām, un nu jau pēkšņi pienākuši eksāmeni — viss vienā elpas vilcienā strauji mainās. Attiecībā uz nākotni, protams, ceru, ka iekļūšu augstskolā, kurā visvairāk vēlos iekļūt — Rīgas Tehniskajā universitātē, lai studētu Arhitektūras fakultātē, taču, ja tas neizdosies, ir arī rezerves plāni. Godīgi sakot, nespēju sagaidīt, kad pašreizējais laiks beigsies, jo būs no-slēdzies viens skaists posms manā dzīvē, un varēšu doties uz Rīgu, lai strādātu un uzsāktu ilgi gaidītās studijas.»
Santa Straume: «Pēc eksāmenu nokārtošanas izjutu dažādas emocijas, no vienas puses, biju ļoti laimīga, ka beidzot viss stress ir garām, un nu ir iestājies miers, bet, no otras puses, mani pārņēma diezgan lielas skumjas, jo esmu ļoti pieķērusies savai klasei, es vairs nespēju savu ikdienu iedomāties bez saviem klasesbiedriem un mūsu brīnišķīgās skolotājas Aijas Valgelinas, īpaši pietrūks to klasesbiedru, ar kuriem kopā mācāmies jau kopš pirmās klasītes. Līdz šim katru gadu, sākoties vasarai, bija ļoti liela drošības izjūta, jo zināju, ka jau septembrī būšu atpakaļ skolā, un ne par ko nebūs jāsatraucas, bet pašlaik valda satraukums un neziņa par nākotni. Iepazīt jaunus cilvēkus un dzīvot pavisam citā vidē būs neliels izaicinājums, jo sākotnēji esmu kautrīga un klusa, bet man vienmēr ir paticis pārkāpt pāri savai komforta zonai, jo zinu, ka tikai tā spēju sevi pilnveidot, kā arī esmu ļoti priecīga, ka beidzot varēšu mācīties to, kas mani aizrauj un dara laimīgu. Plānoju mācīties ārzemēs, jo profesiju, kuru vēlos apgūt — modes menedžmentu —, nav iespējams studēt Latvijā, bet, tā kā man vienmēr ir paticis ceļot un iepazīt jaunas kultūras, domāju, ka tas man neradīs nekādas grūtības.»
Vilis Kristaps Švābe: «Beidzot tas ir beidzies — viens liels un svarīgs dzīves posms, kas jāizdzīvo ikvienam. Prieks, ka par spīti tam, kā norisinājās mācību process, mēs spējām tikt ar visu galā un galu galā pēc dažām dienām absolvēsim vidusskolu. Ļoti ceru, ka eksāmenus esmu nokārtojis pietiekami labi, lai iekļūtu manis izvēlētajā augstskolā — Rīgas Tehniskajā universitātē. Ja diemžēl tajā netikšu, mēģināšu kaut ko sev tīkamu atrast ārpus mūsu valsts robežām. Kopumā esmu gandarīts un patīkami satraukts par gaidāmo nākotni, līdz galam nemaz nezinot, ko tā piedāvās.»
Kristaps Vārna: «Šī ārkārtas situācija un pandēmija, manuprāt, sākās ļoti sliktā brīdī. Biju plānojis apmeklēt atvērto durvju dienas un vēl dažādus pasākumus augstskolās, kuras mani bija ieinteresējušas, taču pasaulē valdošās situācijas dēļ pasākumi tika atcelti, kā rezultātā nebiju pilnīgi pārliecināts, kur studēšu pēc vidusskolas. Šobrīd esmu nonācis pie viena varianta — stāšos Rīgas Tehniskajā universitātē, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē. Man joprojām nav pilnīgas pārliecības par savu izvēli, taču ceru, ka tā būs pareizā.»
Kristiāns Ziediņš: «Pēc pirmajiem diviem eksāmeniem jūtos diezgan labi, jo saprotu, ka ir atlicis vēl tikai viens eksāmens, un tad skola būs beigusies. Runājot par nākotni, mans plāns ir vēl vienu gadu palikt Latvijā, saprast, ko tieši vēlos darīt, paralēli šā gada laikā sevi maksimāli veltot hokejam. Pavisam negaidīti dzīve iegrozījās tā, ka Tukumā nesen izveidoja jaunu komandu, un man ir iespēja šogad tur spēlēt. Tad pēc nākamā gada plāns ir braukt uz Kanādu un studēt kādā no koledžām ar hokeja novirzienu. Būtu lieliski, ja viss izdotos, kā iecerēts; par tuvāko nākotni esmu domājis ļoti daudz, tādēļ ceru, ka mani sapņi piepildīsies.»
Es pati, Asnate Feldmane, jau astotajā klasē nospriedu, ka studēšu jebko, kas saistīsies ar humanitārajiem mācību priekšmetiem. Mans mērķis ir studēt Ventspils augstskolas studiju programmā «Valodas un starpkultūru komunikācija». Studijas notiks angļu valodā, tāpēc tas, vai es būšu viena no 20 studentiem, kuri tiks uzņemti šajā studiju programmā, lielā mērā būs atkarīgs arī no mana snieguma nesen nokārtotajā angļu valodas eksāmenā, tomēr uzskatu, ka man būs veicies labi, tādēļ īsta pamata satraukumam nav. Ja mans primārais mērķis tomēr nerealizēsies, es vēlētos studēt Latvijas Universitātes Tuvo Austrumu studiju fakultātē, papildus apgūstot arābu valodu, jo mani interesē arī valodniecība, antropoloģija, filozofija un dažādas pasaules reliģijas.

Talsu Kristīgās vidusskolas 12. klases skolēni un klases audzinātāja Aija Valgelina 2020. gada Žetonvakarā. Aivara Vilka foto

Talsu Kristīgā vidusskola no 2020. gada 1. septembra piedāvā 10.klasē uzsākt mācības 2 virzienos:

1) vispārējās vidējās izglītības programmas dizaina un tehnoloģiju virzienā

2) vispārējās vidējās izglītības programmas eksakto zinību virzienā