15. 03. TKS drāmas grupas 17 jaunieši devās ilgi gaidītajā un sen iecerētajā braucienā uz Dzirciema internātskolu. Pirmā ciemošanās decembra sākumā noritēja tik sirsnīgā gaisotnē, izjutām tādas rūpes ,interesi un apbrīnu, ka sapratām- noteikti jābrauc vēl. Arī mājasmātes, skolotājas Mudītes teiktais stiprināja mūsu ciešo apņēmību un nojautu, ka jaunieši mūs ļoti gaida., esam viņiem vajadzīgi, mēs, kas pazīstam Dievu, esam viņu cerība, lai arī cik sarežģīta un greiza veidojusies katra dzīve, tai skaitā attiecības ar vecākiem… Dzirciema skolas zāle strauji pildās cilvēkiem, kaut šis pasākums nav obligāts. Ar mums tikties vēlas dažāda vecuma bērni un viņu skolotāji. Slavēšanas dziesmas „Ežu”un „RAJ” izpildītas mijas ar kopā dziedamajām. Sarunas pa grupām , liecības par to, kā Dievs izmaina konkrētas dzīves un tas viss ,centrā paturot Lieldienu notikumus.Un drāmas. Tās neatstāj vienaldzīgu nevienu. Tad katra individuālie novēlējumi. Lūgšanas. Pusdienas un cepumi, ko bērni cepuši tieši mums. Tik sirsnīgi un mīļi, ka kaklā kāp kamols un asaras acīs. Kad esam atvadījušies un mūsu busiņš sāk kustēt, kādi bērni skrien pakaļ mūsu transporta līdzeklim un sauc: „Kad jūs atkal atbrauksiet?”. Tas atsauc atmiņā kadrus no agrīnajām padomju laiku filmām un visi bez vārdiem saprotam, ka uz šejieni mums jābrauc vēl un vēl.