No 28. līdz 30. oktobrim Talsu Kristīgajā skolā norisinājās kas patiesi īpašs – Līderu nometne (Leadership camp). No ASV pie mums uz skolu atbrauca trīs amerikāņi – Eric Dennis, Matthew McIntyre un Charles Pendley, kuri jau vairākus mēnešus iepriekš bija sākuši gatavoties šai nometnei. Uz nometni ieradās 28 jaunieši no 8. līdz 12. klasei.
Šajās četrās dienās uzzinājām patiesi vērtīgas lietas, ieguvām citādu skatījumu uz vadītāja lomu un iepazinām viens otru labāk. Pirmā diena (29.10.) bija kā sadraudzības vakars – mēs spēlējām spēles, stāstījām jokus, savu pieredzi, izbaudījām viens otra sabiedrību un varējām iepazīties ar mūsu amerikāņu draugiem. Nākamajās dienās norisinājās dažādas lekcijas, kuras tika vadītas atraktīvi un uzskatāmi. Ēriks stāstīja par dzīvi kopā ar Dievu, cik svarīga ir izvēle staigāt kopā ar Viņu. Čārlzs stāstīja par ētiku, par to, kā mums ir jāuzvedas gan kā līderiem, gan vienkārši kristiešiem. No Metjū varēja uzzināt patiesi daudz tieši par vadītāja uzdevumiem, par to, kas ir vadītājs un kā mēs katrs varam kļūt par vadītāju. Palicis prātā, ka Metjū mums pēc tam lika vadīt prezentāciju par līderiem no tā, ko mēs atcerējāmies, viņš izteica personīgas uzslavas un labās puses katram mums. Viņa slavenais jautājums ir: „What is the time?” un mēs visi atbildam: „GO TIME!” Jāsaka, ka viņi tiešām parādīja izcilu piemēru, kādam vajadzētu būt līderim. Nometnes noslēgumā varējām piedzīvot neaizmirstamu brīdi – 2 meitenes (Ketrina un Anna) atsaucās aicinājumam atdot savu sirdi Jēzum.
Mēs, jaunieši, tikām sadalīti 3 grupās, katru vakaru viena no grupām devās uz kafejnīcu Martinelli. Šo iespēju mums piedāvāja Metjū. Par katru no vakariem varēja dzirdēt tikai labas atsauksmes. Mēs kopīgi runājām par mūsu ģimenēm. Bija ļoti patīkami, kad varēja just, cik ļoti Ēriks, Čārlzs un Metjū mīlēja Latviju un ka viņiem rūpējām arī mēs. Metjū mūs svētīja arī caur teksasiešu spēli „Saldumus vai izjokosim!”. Mūs aizveda uz Talsu centra Rimi un katram lika paņemt groziņu. Tika dotas 30 sekundes, lai mēs katrs paņemtu pēc iespējas vairāk saldumu.. pēc tam viņš mums atļāva vēl 18 sekundes šo pašu prieku. Ņemot saldumus, bija tāda kā vainas sajūta – kā gan drīkstu ņemt to, kas man nepienākas? Tomēr Čārlzs mums vēlāk izskaidroja, ka šī bija svētība, kura mums jāmācās saņemt. Bībelē Mateja ev. 10:8 ir teikts: „Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet.” Tādēļ arī mēs, saņēmuši šos daudzos saldumu maisus, devām tos tālāk. Lielākā daļa no saldumiem tika aizvesta uz „Stūrīšiem”, Kāķīšu bērnu namu un Talsu krīžu centru. Citi, tāpat izdalot cilvēkiem uz ielas, novēlot jauku vakaru. Tā mēs iepriecinājām citus ar to, kas tika dots mums. Dienas patiesi bija piepildītas un vārdos nav izteicams, cik ļoti svētīts un piepildīts bija laiks, ko pavadījām nometnē. Tiešām nenožēloju ne minūti, kas tika pavadīta tur.
Elīna Kleinhofa-Prūse
